Kāds, lūdzu pieturiet mani, jo es negribu vairāk krist,
Negribu, lai man pasaule kā pārklāta ar melnu šķistu
Kāpēc, kamdēļ, tam pat nav iemesla,
Man rokas nolaižas, zūd iedvesma,
Nekas nav par brīvu priekš tevis,
Nekas nav taisnīgs pret tevi,
Negaidi no kāda, ja tu arī ko devi,
Jo galu galā, galu galā tu esi pats ar sevi,
Es gribu, lai tu mani paņemi līdz,
Mana sirds trīc,
Viss kā miglā tīts,
Jūto kā no pasaules dzīts,
Viss, kas bija skaidrs, tagad iemainīts,
Nepaiet pat diena, saule atkal spīd,
Tu nāc man pretī, smaidi, un mēs sagaidām rītu,
Un kaut es arī zinu, ka pienāks atkal tā diena,
Vai tad tev nav neviena.
Piedziedājums 2x
Vai tad tev, vai tad tev,
Vai tad tev nav gadījies,
Kad tu jūties pazudis,
Bet tad atkal atguvies.
Vai sāpes ir dzīves pamats,
Vai mūsu planēta ir lielas lamatas,
Vai mēs eksistējam šeit, lai ciestu,
Un sāpinātu citus, un sāpināt mīļotās sirdis,
Vai tu kādreiz liki vilties kādam,
Vai vispār ir jābūt tādam,
Bieži notiek tā, ka sāpes atpakaļ nāk,
Mīlestība mirst, un tagad mums sāp,
Kādam asaras birst, laukā lietus līst,
Es pa ielām klīstu izmisuma pilns,
Vientulīgs, it kā es iznīkstu,
Sāpe asāk vēl manā sirdī kvēl,
Kaut gan dažreiz es jūtos,
It kā kalna virsotnē es būtu,
Apkārt man ir rosība, sevī spēku jūtu,
Un jēga ir tāda, ka visos gadījumos
Bez sliktiem brīžiem tu nejutīti tos labos.
Piedziedājums 2x
Es negribu krist,
Negribu, lai asaras birst
Bet tomēr atkal, atkal un atkal
Es negribu krist
Negribu, lai asaras birst
Nekad, nekad, nekad, nekad
Es negribu krist,
Negribu, lai asaras birst
Bet tomēr atkal, atkal un atkal
Es negribu krist
Negribu, lai asaras birst
Nekad, nekad, nekad, nekad
Piedziedājums 2x
|
