Diena sākas, kāpju uz svariem
Manis pietiks vēl diviem pavasariem
Piere rievās, kaujas pozā
Mīļotā, noņem tās brilles rozā
Un kad modīsies no rīta
Kā pēc darba padarīta
Ķers pie kabatas – ne miņas
Visas pazaudētas – atslēdziņas
Aha, dzīve kā interviju svari
Aha, "Un kā tev iet un ko tu dari?"
Es raustu plecus, saku: "Gaidu
Plaukstas lieluma pavasari"
Mēles karstas, vārdi kad trinas
Tā mēs dzīvojam, tā mēs svinam
Kā pēc kaujas, rudzu lauks uz kraujas
Viens otru mēs, kur smēlām saujās
Un kad modīsies no rīta
Kā pēc darba padarīta
Ķers pie kabatas – ne miņas
Visas pazaudētas – zelta atslēdziņas
Aha, likās nekad, bet ir jau klāt
Aha, un tūlīt iemācīsies staigāt
Aha, un ko ar mums, ar mums darīs
Plaukstas lieluma pavasaris
Aha, dzīve kā interviju svari,
Aha, "Un kā tev iet un ko tu dari?"
Aha, es raustu plecus, saku: "gaidu
Plaukstas lieluma pavasari"
Aha
Plaukstas lieluma pavasari
Aha, likās nekad, bet ir jau klāt
Aha, un kā gan man to bija zināt
Aha, un ko ar mums, ar mums darīs
Plaukstas lieluma pavasaris
Aha, lalalalalalalala
Aha, umparam
Jēhēhē
Plaukstas lieluma pavasaris
Un kā gan mums to bija zināt?
|
