Es zināju pirms viss vēl sākās,
Nav par tevi kaprīzākas
Spilvens spiež un sega par šauru,
Sapnis nekāds un miegs par cauru
Es gribu sajukt prātā no slavas un neprātīgi šķiesties ar naudu
Pavirši sveicināt draugus un sasniegt ekrāna mākslīgo baudu
Es gribu, es gribu, es gribu, es gribu
Es gribu raudāt
Es gribu raudāt
Mans porcelāna enģelīti
Cik harmoniski mūsu rīti
Bet tumšās, drūmās rudens naktīs
Būs melliem velliem pilni kakti
Un tad lai dzeltenā prese pieķer mani aiz varena, garena limuzīna rūtīm
Blakus garkājainai būtnei ar uzpumpētām krūtīm
Es gribu, es gribu, es gribu, es gribu
Es gribu smaidīt
Brīžos, kad cenšos sevi apmānīt
Es varu gaidīt
Kādu, kas nāks mani savaldīt
Es sen vairs neeju uz dejām
Es baudu rodu vecā dzejā
Tur mani mani draugi un ceļa stabi,
Vēl liepas satumst un ir labi
Es gribu sajukt prātā no slavas un neprātīgi šķiesties ar naudu
Pavirši sveicināt draugus un sasniegt ekrāna mākslīgo baudu
Es gribu, es gribu, es gribu, es gribu
Es gribu smaidīt
Brīžos, kad cenšos sevi apmānīt
Es varu gaidīt
Kādu, kas nāks mani savaldīt
Vairs mūsu līgumi nav spēkā
Cik viegli tomēr krist ir lētā grēkā
Liktenis uz vienas, uz kreisās kājas lēkā
Es gribu smaidīt
Brīžos, kad cenšos sevi apmānīt
Es varu gaidīt
Kādu, kas nāks mani savaldīt
Es gribu raudāt
Es gribu raudāt
|
