|
Domātāji domās dzīvo
Vēsturnieki – atmiņās
Brauc pa mūsu zemi brīvo
Omnibuss, kas nestājas
Pirmā stāvā neticīgie
Otrā mazliet laimīgie
Buratino pie pieminekļa
Ziedus kārto
Muļķu laukā aprok
Kapeikas un raugās
Otrā rītā – vai tik nebūs zāle zaļāka
Pēc tā, pēc lielā it nekā
Omnibuss, omnibuss
Iebrauc manā dārzā kluss
Izbraukā man tomātus
Redīsus un burkānus
Un aizbrauc nezināmā virzienā
Omnibuss, omnibuss
Iebrauc manā dārzā kluss
Izbraukā man tomātus
Redīsus un burkānus
Un aizbrauc nezināmā virzienā
Vientulīgā apātijā
Skumji stūrē šoferis
Pat ļoti jautrā kompānijā
Izskatās viņš aizmidzis
Kontrolieri ārprātīgie
Pasažieri nolemtie
Arlekino nesmejas
Bet rauj tik sīvo
Pat monarhija nav vairs tā
Kas kādreiz bija
Rīta vējos nokrīt zemē lapa pēdējā
Nekā un mums vairs nav nekā
Omnibuss, omnibuss
Iebrauc manā dārzā kluss
Izbraukā man tomātus
Redīsus un burkānus
Un aizbrauc nezināmā virzienā
Omnibuss, omnibuss
Iebrauc manā dārzā kluss
Izbraukā man tomātus
Redīsus un burkānus
Un aizbrauc nezināmā virzienā
Un aizbrauc nezināmā virzienā
Un aizbrauc nezināmā virzienā
|
|
